Adrese: starp Rēzeknes, Parka un Brīvības ielām, pie Vecgulbenes muižas
Volfu valdīšanas laikā īpaša vērība tika veltīta parkiem. Ar ilgu gadu smagu zemnieku darbu Gulbenes apkārtnes purvainie meži tika pārvērsti par lieliem, skaistiem, vienmēr koptiem parkiem. Ap Balto un Sarkano pili savulaik pletās 500 ha liels parks. Līdz mūsdienām saglabājušās atsevišķas parka daļas, kuru kopējā platība ir ap 179 ha. Tie ir Pils parks, Rūdolfa (tagad slimnīcas) parks, Emzes un Spārītes parks. Viskrāšņākais, protams, bija Pils parks, kas ieskāva muižas centru. Tas veidots ainavu stilā ar vairākām perspektīvām, no kurām bija saskatāma pils. Parkā bija izvietotas vairākas skulptūru grupas un atsevišķas skulptūras, kas veidoja noslēgtus ansambļus, piemēram, Mīlas jeb Venēras kalniņš, Saules altāris. Kaut kur starp Balto pili un Sarkano pili (vieta precīzi nav zināma) esot atradies rožu dārzs, kurā ziedējušas vairāk nekā simts dažādu šķirņu rozes visās iespējamajās krāsās.
Volfu valdīšanas laikā īpaša vērība tika veltīta parkiem. Ar ilgu gadu smagu zemnieku darbu Gulbenes apkārtnes purvainie meži tika pārvērsti par lieliem, skaistiem, vienmēr koptiem parkiem. Ap Balto un Sarkano pili savulaik pletās 500 ha liels parks. Līdz mūsdienām saglabājušās atsevišķas parka daļas, kuru kopējā platība ir ap 179 ha. Tie ir Pils parks, Rūdolfa (tagad slimnīcas) parks, Emzes un Spārītes parks. Viskrāšņākais, protams, bija Pils parks, kas ieskāva muižas centru. Tas veidots ainavu stilā ar vairākām perspektīvām, no kurām bija saskatāma pils. Parkā bija izvietotas vairākas skulptūru grupas un atsevišķas skulptūras, kas veidoja noslēgtus ansambļus, piemēram, Mīlas jeb Venēras kalniņš, Saules altāris. Kaut kur starp Balto pili un Sarkano pili (vieta precīzi nav zināma) esot atradies rožu dārzs, kurā ziedējušas vairāk nekā simts dažādu šķirņu rozes visās iespējamajās krāsās.
Apkārt parkam bija sēta, galvenie bija sarkanu ķieģeļu vārti no Sarkanās pils puses. Pils parkā izrakti vairāki dīķi, parka teritorija tika meliorēta. Drenāžas sistēmas fragmenti uzieti 1970.-tajos gados, labojot ceļu. Tad arī sākās Pils parka pārpurvošanās un koku bojā eja, jo drenāžu neviens nesakārtoja. Pils parka malā stāvā pakalnā, pie tagadējā stadiona, bija izbūvētas mākslīgas pilsdrupas. 19. gadsimtā, kad liela daļa muižnieku aizrāvās ar bruņinieku laiku romantiku, "modē" nāca pilsdrupas un pastaigas tajās. Ne katrā muižā jebkad ir bijusi viduslaiku pils, vēl mazāk muižās bija saglabājušās īstas pilsdrupas. Tādēļ daudzi muižnieki lika izveidot mākslīgās pilsdrupas. Šodien no pilsdrupām redzami tikai daži akmeņi. Uzkals, šķiet, uzbērts mākslīgi, jo tam ir Gulbenes līdzenajam reljefam neraksturīga forma. Kalna augšā bija paviljons,
laikam tāpēc tam saglabājies Kafijas kalna nosaukums. Vēl kalna galā atradās skatu tornis, no kura varēja pārredzēt plašu apkārtni. Ir ziņas, ka Kafijas kalna pakājē pie dīķa atradusies no akmens izcirsta liela vardes skulptūra, taču pagaidām tam nav apliecinājumu. Pils parku ar Rūdolfa (tagad slimnīcas) parku savienoja koka gaisa tilts, kas bija uzbūvēts pāri lielceļam un Krustalīces upītei.
Avoti:
Gulbenes bibliotēka www.gulbenesbiblioteka.lv
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts Zudusī Latvija www.zudusilatvija.lv
gulbene.times.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru