Adrese: Gulbenes pilsētas ziemeļaustrumos
Volfu valdīšanas laikā īpaša vērība tika veltīta parkiem. Ar ilgu gadu smagu zemnieku darbu Gulbenes apkārtnes purvainie meži tika pārvērsti par lieliem, skaistiem, vienmēr koptiem parkiem - Pils parku, Rūdolfa (tagad slimnīcas) parku, Marijas (tagad Spārītes) parku, Emzes parku.
Volfu valdīšanas laikā īpaša vērība tika veltīta parkiem. Ar ilgu gadu smagu zemnieku darbu Gulbenes apkārtnes purvainie meži tika pārvērsti par lieliem, skaistiem, vienmēr koptiem parkiem - Pils parku, Rūdolfa (tagad slimnīcas) parku, Marijas (tagad Spārītes) parku, Emzes parku.
Kokiem apaudzis ceļš veda no Pils parka uz Emzes parku, kas iekārtots galvenokārt barona Heinriha laikā. Par to liecina arī parka nosaukums. Parka centrā ir dīķis, kas izrakts "M" burta veidā. Vācu valodā tas skanētu "M-See" - tātad M-ezers, M-dīķis, latviskojot nosaukums pārvērtās par Emzi. Dīķis "M" burta veidā izrakts kā baroneses Marisas vārda pirmais burts. Arī uz šo dīķi veda iekopti celiņi. Pirms te izveidoja parku, vietējie šo apvidu sauca par Vilku gāršu. Par to, cik smags bija darbs, ar lāpstām vien rokot dīķus un grāvjus, liecina kaut vai tas, ka apvidus, pirms to iekopa, bija tik aizaudzis, purvains, ka nācās visu parka teritoriju, kā mūsdienās teiktu, meliorēt. Vēl šodien saglabājies grāvju tīkls, kas pasargā parku no pārpurvošanās. SMagos darbus veica gan vietējie zemnieki, gan (jādomā, galvenokārt pēc 1868. gada, kad tika atcelta dzimtbūšana) krievu zemnieki, kas nāca peļņā no Vitebskas guberņas. Parka uzraudzībai tika algots īpašs mežsargs, kam bija sava māja - guļkoku ēka ar zvanu tornīti un kokgriezumiem uz Ozolu ielas uzreiz aiz Kultūras centra. Mežsarga pienākumos bija organizēt un uzraudzīt visus parka darbus un norises, kā arī parka uzkopšanu. No vecāko gulbeniešu stāstiem zināms, ka ik rītus pa visiem parka celiņiem izbrauca tā sauktā "zirga slota" - pie ratiem piesietas vairākas slotas), kuras uzdevums bija izslaucīt parka celiņus pirms barona pamošanās. Visos parkos auga ievērojams skaits introducēto jeb svešzemju augu. Tie auga gan pa vienam, gan noteiktās grupās, veidojot dārznieku paredzēto parka kompozīciju. No šadiem augiem varam minēt zilgano duglāziju, rietumu tujas. Pavisam parkā konstatētas 78 koku un krūmu sugas, tātad daži no šiem augiem ir izdzīvojuši līdz mūsdienām.
Pēc baroneses Marisas pāragrās nāves darbi Emzes parkā atsākās ar jaunu sparu. Barons Heinrihs, gribēdams iemūžināt sievas piemiņu, lika izrakt vēl divus dīķus. Viens no tiem tika nosaukts par Asaru dīķi, jo tā centrā uzbēra saliņu asaras formā. Šis dīķis atrodas gandrīz tieši aiz Gulbenes novada valsts ģimnāzijas. Otrs dīķis tika nosaukts par Svēto ezeru. Tam pa vidu bija viena lielāka sala, tai apkārt sešas mazākas salas. Uz visām salām bija dažādas skulptūras (eņģeļi, vilki kā Volfu dinastijas simbols, lāči, putni, u.c.), uz mazajām salām bija akmeņi. Uz katra akmens bija iekalts viens no baroneses Marisas vārda burtiem. Dažus no tiem varam saskatīt arī šodien. Šis dīķis atrodas blakus Blaumaņa ielai. Mūsu gadsimta trīsdesmitajos gados šī dīķa daļa ieguva Spārītes parka nosaukumu, tā tas tiek saukts arī tagad.
1959. gadā tika spriests, ka parks "Emzīte" jāatjauno un pieņēma lēmumu "Par valsts mežu fonda nodošanu pilsētai - parka "Emzīte" izveidošanai, jau oktobrī darbam šajā parkā tika pieņemts dārznieks-mežsargs.
1960. gada vasarā Emzes parkā uzcēla pilsētas estrādi.
1960. gada beigās ar pašvaldības lēmumu parku "Emzīte" nodeva rajona Kultūras nodaļas pārziņā.
1976. gada arhīva materiāli liecina, ka Gulbenes pilsētas teritorijā atradās 2 republikas nozīmes parki - "Emzes" un "Spārītes".
1967. gadā Spārītes parkā (aiz Gulbenes vidusskolas) tika iekārtots Brāļu kapu ansamblis Otrajā Pasaules karā kritušajiem padomju armijas karavīriem (arhitekts G.Barkāns, tēlnieces G.Grundberga un I.Zandberga).
Avoti:
Gulbenes bibliotēka www.gulbenesbiblioteka.lv
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projkets Zudusī Latvija www.zudusilatvija.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru