Rūdolfa parks

Adrese: starp Parka un Brīvības ielām

Lejup no Garā kalna uz Krustalīces pusi pāri upītei tika iekopts Rūdolfa parks (tagad slimnīcas) parks, kas nosaukts pāragri mirušā barona dēla vārdā. Šodien parku pazīstam kā slimnīcas parku. Pils parku ar Rūdolfa parku savienoja koka gaisa tilts, kas, bija izbūvēts vairākos līmeņos un rotāts skaistiem kokgriezumiem. Arī ši parks veidots ainavu stilā ar celiņu sistēmu un vairākām atpūtai paredzētām ēkām. Parku rotāja vairāki tiltiņi pāri skaistajiem Krustalīces līkumiem.

Šis parks ir ļoti vecs, koki simtgadīgi. To augstums pārsniedz pat 30 metrus. Parka daļa tumša un mitra. Salīdzinājumā ar pārējiem pilsētas parkiem šis veidots īpatnēji. Tas vairākumā stādīts no vietējo koku sugām un tikai gar parka malām izvietoti svešzemju koki: Eiropas lapegles, vītollapainās spirejas u.c.

Avoti:

Gulbenes bibliotēka www.gulbenesbiblioteka.lv

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts Zudusī Latvija www.zudusilatvija.lv

Gulbenes parku karte

Gulbju skvērs

Adrese: atrodas starp Rīgas, Līko un O.Kalpaka ielām


Ziņas par pilsētas parku, ko šodien zin kā Gulbju skvēru, pirmo reizi parādās 1951. gadā, kad 26. aprīlī tiek pieņemts Pilsētas parka ierīkošanas plāns, ko izstrādāja Rīgas apstādījumu trests. Vēl to sauca par Rīgas ielas skvēru, jo tas izvietojās gar Rīgas ielu starp Līko un Puškina (tagad Gaitnieku) ielām. Skvēra platībabija 1,17 ha, vēlāk vairāk kā 2 ha. 

1953. gadā skvērā sāka V.I.Ļeņņina pieminekļa uzstādīšanu, tas tika atklāts 1954. gadā. 

1965. gadā skvērā ierīkoja bērnu rotaļu laukumu gar Līko ielu, kur daudzus gadus atradās ģipša skulptūra "Lācītis ar medus podu".

1973. gada sesijā tas tiek saukts par Jaunatnes parku.

Pēc vecās V.I.Ļeņina skulptūras demontēšanas 1975. gadā parks tiek rekonstruēts, tiek izlikti celiņi, pēc arhitekta J.Līcīša projekta iekārtota strūklaka un uzstādīta tēlnieka J.Zariņa bronzas gulbju skulptūru grupa. 

1979. gadā atkal notiek Jaunatnes parka labiekārtošana, bet 1983. mgadā atjaunota strūklaka.

Avoti:

Gulbenes bibliotēka www.gulbenesbiblioteka.lv

Gulbenes centrālais skvērs

Adrese: starp Ozolu, Ābeļu un O.Kalpaka ielām


Atrodas pretim Kultūras centram un Novada domei.

Tā platība - 0,8 ha.

Skvērs izveidots vecā tirgus laukuma vietā, kas nojaukts 1961. gadā. 1962. gadā sākta skvēra iekārtošana pēc Projektēšanas institūta arhitektes Ozolas projekta, bet 1961. gada 18. novembrī pieņēma lēmumu par tā nosaukumu - "Komjaunatnes laukums". 

1963. gadā tika uzsākti stādījumi un 1966. gadā šajā laukumā tika pabeigts alpinārijs.

1969. gadā nolēma pilsētā uzstādīt jaunu V.I.Ļeņina pieminekli (pirmais pimineklis savulaik atradās tagadējā Gulbju skvērā), tas tika paveikts 1970. gadā sakarā ar revolūcijas vadoņa simtgadi. Centrālajā skvērā uzstādīja tēlnieka J.Zariņa veodoto bronzas skulptūru.

1991. gadā pēc augusta puča meģinājuma Centrālajā skvērā tika demontēts V.I.Ļeņina piemineklis.

Skvēra kompozīcijas risinājums veiksmīgs, pārdomāti celiņi, zālāji un soliņi atpūtai. Prasmīgi izvietoti mūsdienu skvēru pamatelementi: zālāji ar koku un krūmu grupveidīgiem stādījumiem. Atbilstoši telpai atstāti arī koki un krūmi no vecā tirgus laukuma, piemēram, Sibīrijas baltegles, sarkanais plūškok u.c.

Skvēra centrā atrodas 2008. gada Pilsētas svētkos atklātā A.Vecāna projektētā strūklaka "Pakur, pakur...", kas tumsā ir izgaismota.

Avoti:

Gulbenes bibliotēka www.gulbenesbiblioteka.lv

Gulbenes novada tūrisma portāls www2.gulbene.lv/tourism

Pils parks

Adrese: starp Rēzeknes, Parka un Brīvības ielām, pie Vecgulbenes muižas


Volfu valdīšanas laikā īpaša vērība tika veltīta parkiem. Ar ilgu gadu smagu zemnieku darbu Gulbenes apkārtnes purvainie meži tika pārvērsti par lieliem, skaistiem, vienmēr koptiem parkiem. Ap Balto un Sarkano pili savulaik pletās 500 ha liels parks. Līdz mūsdienām saglabājušās atsevišķas parka daļas, kuru kopējā platība ir ap 179 ha. Tie ir Pils parks, Rūdolfa (tagad slimnīcas) parks, Emzes un Spārītes parks. Viskrāšņākais, protams, bija Pils parks, kas ieskāva muižas centru. Tas veidots ainavu stilā ar vairākām perspektīvām, no kurām bija saskatāma pils. Parkā bija izvietotas vairākas skulptūru grupas un atsevišķas skulptūras, kas veidoja noslēgtus ansambļus, piemēram, Mīlas jeb Venēras kalniņš, Saules altāris. Kaut kur starp Balto pili un Sarkano pili (vieta precīzi nav zināma) esot atradies rožu dārzs, kurā ziedējušas vairāk nekā simts dažādu šķirņu rozes visās iespējamajās krāsās. 

Apkārt parkam bija sēta, galvenie bija sarkanu ķieģeļu vārti no Sarkanās pils puses. Pils parkā izrakti vairāki dīķi, parka teritorija tika meliorēta. Drenāžas sistēmas fragmenti uzieti 1970.-tajos gados, labojot ceļu. Tad arī sākās Pils parka pārpurvošanās un koku bojā eja, jo drenāžu neviens nesakārtoja. Pils parka malā stāvā pakalnā, pie tagadējā stadiona, bija izbūvētas mākslīgas pilsdrupas. 19. gadsimtā, kad liela daļa muižnieku aizrāvās ar bruņinieku laiku romantiku, "modē" nāca pilsdrupas un pastaigas tajās. Ne katrā muižā jebkad ir bijusi viduslaiku pils, vēl mazāk muižās bija saglabājušās īstas pilsdrupas. Tādēļ daudzi muižnieki lika izveidot mākslīgās pilsdrupas. Šodien no pilsdrupām redzami tikai daži akmeņi. Uzkals, šķiet, uzbērts mākslīgi, jo tam ir Gulbenes līdzenajam reljefam neraksturīga forma. Kalna augšā bija paviljons,

laikam tāpēc tam saglabājies Kafijas kalna nosaukums. Vēl kalna galā atradās skatu tornis, no kura varēja pārredzēt plašu apkārtni. Ir ziņas, ka Kafijas kalna pakājē pie dīķa atradusies no akmens izcirsta liela vardes skulptūra, taču pagaidām tam nav apliecinājumu. Pils parku ar Rūdolfa (tagad slimnīcas) parku savienoja koka gaisa tilts, kas bija uzbūvēts pāri lielceļam un Krustalīces upītei.

Avoti:

Gulbenes bibliotēka www.gulbenesbiblioteka.lv

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts Zudusī Latvija www.zudusilatvija.lv

gulbene.times.lv

Emzeas un Spārītes parki

Adrese: Gulbenes pilsētas ziemeļaustrumos


Volfu valdīšanas laikā īpaša vērība tika veltīta parkiem. Ar ilgu gadu smagu zemnieku darbu Gulbenes apkārtnes purvainie meži tika pārvērsti par lieliem, skaistiem, vienmēr koptiem parkiem - Pils parku, Rūdolfa (tagad slimnīcas) parku, Marijas (tagad Spārītes) parku, Emzes parku.

Kokiem apaudzis ceļš veda no Pils parka uz Emzes parku, kas iekārtots galvenokārt barona Heinriha laikā. Par to liecina arī parka nosaukums. Parka centrā ir dīķis, kas izrakts "M" burta veidā. Vācu valodā tas skanētu "M-See" - tātad M-ezers, M-dīķis, latviskojot nosaukums pārvērtās par Emzi. Dīķis "M" burta veidā izrakts kā baroneses Marisas vārda pirmais burts. Arī uz šo dīķi veda iekopti celiņi. Pirms te izveidoja parku, vietējie šo apvidu sauca par Vilku gāršu. Par to, cik smags bija darbs, ar lāpstām vien rokot dīķus un grāvjus, liecina kaut vai tas, ka apvidus, pirms to iekopa, bija tik aizaudzis, purvains, ka nācās visu parka teritoriju, kā mūsdienās teiktu, meliorēt. Vēl šodien saglabājies grāvju tīkls, kas pasargā parku no pārpurvošanās. SMagos darbus veica gan vietējie zemnieki, gan (jādomā, galvenokārt pēc 1868. gada, kad tika atcelta dzimtbūšana) krievu zemnieki, kas nāca peļņā no Vitebskas guberņas. Parka uzraudzībai tika algots īpašs mežsargs, kam bija sava māja - guļkoku ēka ar zvanu tornīti un kokgriezumiem uz Ozolu ielas uzreiz aiz Kultūras centra. Mežsarga pienākumos bija organizēt un uzraudzīt visus parka darbus un norises, kā arī parka uzkopšanu. No vecāko gulbeniešu stāstiem zināms, ka ik rītus pa visiem parka celiņiem izbrauca tā sauktā "zirga slota" - pie ratiem piesietas vairākas slotas), kuras uzdevums bija izslaucīt parka celiņus pirms barona pamošanās. Visos parkos auga ievērojams skaits introducēto jeb svešzemju augu. Tie auga gan pa vienam, gan noteiktās grupās, veidojot dārznieku paredzēto parka kompozīciju. No šadiem augiem varam minēt zilgano duglāziju, rietumu tujas. Pavisam parkā konstatētas 78 koku un krūmu sugas, tātad daži no šiem augiem ir izdzīvojuši līdz mūsdienām. 

Pēc baroneses Marisas pāragrās nāves darbi Emzes parkā atsākās ar jaunu sparu. Barons Heinrihs, gribēdams iemūžināt sievas piemiņu, lika izrakt vēl divus dīķus. Viens no tiem tika nosaukts par Asaru dīķi, jo tā centrā uzbēra saliņu asaras formā. Šis dīķis atrodas gandrīz tieši aiz Gulbenes novada valsts ģimnāzijas. Otrs dīķis tika nosaukts par Svēto ezeru. Tam pa vidu bija viena lielāka sala, tai apkārt sešas mazākas salas. Uz visām salām bija dažādas skulptūras (eņģeļi, vilki kā Volfu dinastijas simbols, lāči, putni, u.c.), uz mazajām salām bija akmeņi. Uz katra akmens bija iekalts viens no baroneses Marisas vārda burtiem. Dažus no tiem varam saskatīt arī šodien. Šis dīķis atrodas blakus Blaumaņa ielai. Mūsu gadsimta trīsdesmitajos gados šī dīķa daļa ieguva Spārītes parka nosaukumu, tā tas tiek saukts arī tagad.

1959. gadā tika spriests, ka parks "Emzīte" jāatjauno un pieņēma lēmumu "Par valsts mežu fonda nodošanu pilsētai - parka "Emzīte" izveidošanai, jau oktobrī darbam šajā parkā tika pieņemts dārznieks-mežsargs.

1960. gada vasarā Emzes parkā uzcēla pilsētas estrādi.

1960. gada beigās ar pašvaldības lēmumu parku "Emzīte" nodeva rajona Kultūras nodaļas pārziņā.

1976. gada arhīva materiāli liecina, ka Gulbenes pilsētas teritorijā atradās 2 republikas nozīmes parki - "Emzes" un "Spārītes".

1967. gadā Spārītes parkā (aiz Gulbenes vidusskolas) tika iekārtots Brāļu kapu ansamblis Otrajā Pasaules karā kritušajiem padomju armijas karavīriem (arhitekts G.Barkāns, tēlnieces G.Grundberga un I.Zandberga).

Avoti:

Gulbenes bibliotēka www.gulbenesbiblioteka.lv

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projkets Zudusī Latvija www.zudusilatvija.lv